,

Bērns un pirmais telefons: ko es ieteiktu vecākiem

·

Telefons melnā ādas maciņā uz brūna koka galda

Augusta beigās daudzās mājās blakus burtnīcām, penālim un sporta tērpam pirkumu sarakstā parādās vēl viena lieta – pirmais telefons. Un kopā ar to jautājums, par kuru vecāki mēdz strīdēties ilgāk nekā par skolas somas krāsu: no cik gadiem tad drīkst?

Godīgi sakot, es nedomāju, ka ir viens pareizais vecums. Vienam bērnam telefons vajadzīgs, lai pēc pulciņa piezvanītu mammai, cits vēl gadu mierīgi iztiek bez tā. Manuprāt, daudz svarīgāks ir cits jautājums – ar kādiem noteikumiem un iestatījumiem telefons nonāk bērna rokās. Par to arī šis raksts. Tas nav psihologa vai pedagoga slēdziens, tie ir ieteikumi no cilvēka, kurš ikdienā strādā ar internetu un redz, kā tur lietas notiek.

Vispirms vienošanās, tad telefons

Es ieteiktu sākt ar sarunu un tikai tad atvērt kastīti. Telefons ir mazliet kā velosipēds: pirms laid bērnu uz ielas, Tu parādi, kur ir bremzes. Par dažām lietām ir vērts vienoties, pirms ekrāns iedegas pirmo reizi:

  • kur telefons «guļ» naktī (es ieteiktu – ne bērna istabā);
  • ekrāna kodu zina arī vecāki, un tas nav nekāds noslēpums;
  • jaunas lietotnes un spēles instalējam tikai kopā;
  • par naudu telefonā neko nepērkam, iepriekš nepajautājot.

Noteikumus var uzrakstīt uz lapas un pielikt pie ledusskapja. Izklausās smieklīgi, bet uzrakstīts noteikums strīda brīdī palīdz abām pusēm 🙂 Un vēl – noteikumi aug kopā ar bērnu. Tas, kas der septiņgadniekam, divpadsmitgadniekam būs par šauru, un tas ir normāli.

Ko iestatīt pirmajā vakarā

Gan Android, gan Apple telefonos jau ir iebūvēti vai ražotāja piedāvāti vecāku rīki. Android pusē tas ir Google Family Link, Apple pusē – «Ekrāna laiks» kopā ar koplietošanu ģimenē. Doma abiem viena: bērnam ir savs konts, bet galvenos slēdžus Tu redzi un pārvaldi no sava telefona.

Ko es ieslēgtu uzreiz:

  • lietotnes var instalēt tikai ar vecāka apstiprinājumu;
  • pirkumi – tikai ar apstiprinājumu;
  • nakts režīms, kurā telefons «aizmieg» noteiktā laikā;
  • dienas ekrāna laika robeža, par kuru esat vienojušies iepriekš.

Vēl viena lieta, ko daudzi nezina. Latvijā bērns pats var dot piekrišanu savu datu apstrādei interneta pakalpojumos no 13 gadu vecuma, bet jaunāka bērna vietā to dara vecāks – tā noteikts Fizisko personu datu apstrādes likuma 33. pantā. Tāpēc, pirms reģistrē bērnu kādā sociālajā tīklā vai spēlē, paskaties, kāds vecums norādīts tā noteikumos, un neraksti reģistrācijas formā izdomātu dzimšanas gadu. Vecuma robeža tur nav ielikta skaistumam.

Tomēr iestatījumi ir žogs, nevis audzināšana. Attapīgs bērns agri vai vēlu atradīs vārtiņus vai vienkārši paskatīsies to pašu klasesbiedra telefonā. Tāpēc svarīgākais ir nākamā daļa.

Trīs sarunas, kas svarīgākas par iestatījumiem

Par svešiniekiem. Internetā ikviens var uzdoties par vienaudzi. Vienkāršs likums, ko bērns saprot: ja cilvēku nepazīsti dzīvē, viņš nav draugs, lai cik jauki rakstītu. Un, ja kāds lūdz kaut ko paturēt noslēpumā no vecākiem, tas ir skaļākais trauksmes zvans no visiem.

Par to, kas paliek internetā. Adrese, skola, telefona numurs, bildes – viss, kas vienreiz aizsūtīts, vairs nav tikai Tavā ziņā. Bērnam to var paskaidrot tā: sūti tikai to, ko būtu gatavs piespraust pie skolas ziņojumu dēļa.

Par to, ko darīt, kad kaut kas nobiedē. Šī, manuprāt, ir pati svarīgākā. Pasaki bērnam skaidri: «Ja redzi ko dīvainu vai biedējošu, ja kāds raksta ko nepatīkamu – nāc pie manis. Telefonu es Tev par to neatņemšu.» Ja par katru nepatīkamu gadījumu sods ir atņemts telefons, bērns ļoti ātri iemācās klusēt. Un klusēšana ir tieši tas, uz ko cer cilvēki ar sliktiem nodomiem.

Šeit pat blogā jau 2018. gadā rakstīju par telefona «pīkstinātājiem» un aicināju brīdināt gan omes un opjus, gan bērnus. Padoms nav novecojis: sveša numura neatbildētam zvanam neatzvanām un uz saitēm īsziņās neklikšķinām. Bērns to iemācās tikpat ātri kā pieaugušais – ja vien viņam to kāds pasaka.

Un vēl – paskaties pats uz sevi

Bērni dara to, ko redz, nevis to, ko viņiem saka. Ja pie vakariņu galda pieaugušie skatās ekrānos, noteikums «pie galda bez telefona» ilgi nedzīvos. Es ieteiktu kaut vienu noteikumu attiecināt uz visu ģimeni, arī uz sevi. Bērnam tas pasaka vairāk nekā jebkura lekcija.

Ja gribi iedziļināties vairāk, ielūkojies drossinternets.lv – tur ir materiāli vecākiem un skolotājiem un iespēja ziņot par pārkāpumiem internetā. Tur atradīsi arī bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111. Šo numuru ir vērts ierakstīt bērna telefona kontaktos jau pirmajā dienā, blakus mammas un tēta numuram.

Pirmais telefons nav jāuztver kā drauds. Tas ir labs iemesls sarunai, kuru agri vai vēlu tāpat vajadzētu sākt. Kurš no šiem noteikumiem Tavās mājās būtu visgrūtāk ieviešams – un vai tiešām bērna dēļ?

Vāka foto: Santeri Viinamäki, apgriezts · CC BY-SA 4.0 · Wikimedia Commons

Mārtiņš Doniņš

Mārtiņš Doniņš

Veidoju un uzturu mājaslapas, būvēju CoreDigify, MaKoRo.lv un DigifyScope. Šeit rakstu par to, ko pats daru un pārbaudu. Par mani →

Atbildēt