Telefons nopīkst. «Jūsu sūtījumu neizdevās piegādāt nepilnīgas adreses dēļ. Precizējiet datus šeit:» – un saite. Vai esi tādu saņēmis? Ja pēdējā laikā esi kaut ko pasūtījis internetā, pirksts pats stiepjas uzspiest.
Tieši ar to krāpnieki rēķinās. Gandrīz katrs no mums vienmēr kaut ko gaida – grāmatu, lādētāju, dāvanu. Krāpniekam nav jāzina, ko tieši Tu esi pasūtījis. Viņš vienu un to pašu tekstu izsūta milzīgam skaitam numuru, un kādam tas trāpa īstajā brīdī.
Kā šī shēma strādā
Šādā īsziņā parasti ir trīs sastāvdaļas: pazīstams vārds (pasts, kurjers, pakomāts), maza problēma (nepareiza adrese, nesamaksāta muita, beidzas glabāšanas termiņš) un saite, kur to «nokārtot». Saite atver lapu, kas izskatās gluži kā piegādātāja mājaslapa. Tur palūdz samaksāt sīku summu, piemēram, pāris eiro par atkārtotu piegādi, un ievadīt kartes datus vai pieslēgties internetbankai.
Tie pāris eiro ir ēsma. Īstais mērķis ir Tavas kartes dati vai piekļuve bankai. Par ļoti līdzīgu āķi rakstīju jau 2015. gadā, kad e-pastā mēģināja izvilināt Gmail paroli, – mainījies ir tikai iepakojums. Kā šādi ziņojumu uzbrukumi uzbūvēti, sīkāk var izlasīt CERT.LV portālā esidross.lv.
Viena nepatīkama nianse: īsziņas sūtītāju var viltot tāpat kā e-pasta sūtītāju – arī par to brīdina CERT.LV. Tāpēc pazīstams piegādātāja vārds ziņas augšā vēl neko nepierāda. Vērtē to, kas ziņā rakstīts un kurp ved saite.
Kāpēc tas strādā tik labi? Tāpēc, ka viss izskatās sīks un ikdienišķs. Neviens neprasa lielu naudu – tikai pāris eiro un minūti laika. Mēs to izdarām starp diviem citiem darbiem, rindā pie kases vai autobusā, kad galva aizņemta ar ko citu. Krāpniekam vajag tieši šo pusminūti, kurā rīkojamies, pirms esam padomājuši.
Trīs jautājumi desmit sekundēs
Nav jābūt datorspeciālistam. Pietiek, ja pirms spiešanas pajautā sev trīs lietas.
- Vai es vispār kaut ko gaidu? Un vai tieši no šī piegādātāja? Ja nē, tālāk var nelasīt.
- Kur ved saite? Izlasi adresi, pirms uzspied. Piegādātājs sūta uz savu mājaslapu. Ja adresē ir svešs nosaukums, dīvaina galotne vai saīsināta saite, pēc kuras nevar saprast, kur tā ved, – tā nav viņu lapa.
- Ko no manis grib? Kartes numuru, internetbankas datus, Smart-ID kodus «piegādes apstiprināšanai»? Lai saņemtu paciņu, tas nav vajadzīgs.
Ja kaut viena atbilde izskatās aizdomīga, īsziņu vari mierīgi dzēst. Valodas kļūdas un dīvains tulkojums arī ir pazīme, tomēr uz to vien nepaļaujies: gluda latviešu valoda vēl nenozīmē, ka ziņa ir īsta.
Un ja nu paciņa tomēr ir īsta? Tad saite tāpat nav vajadzīga. Atver piegādātāja lietotni vai pats ieraksti pārlūkā viņu adresi un ievadi sūtījuma numuru, ko Tev atsūtīja veikals. Īsta paciņa tur būs redzama, izdomāta – nebūs.
Tas pats attiecas uz e-pastu un saziņas lietotnēm. Kanāls mainās, jautājumi paliek tie paši.
Ko darīt, ja jau uzspiedi
Vispirms – bez panikas. Ja tikai atvēri saiti un neko neievadīji, visticamāk, nekas ļauns nav noticis. Aizver lapu un neko tajā neraksti.
Ja ievadīji kartes datus vai bankas piekļuves datus, negaidi rītdienu. Uzreiz zvani savai bankai uz numuru, kas atrodams bankas mājaslapā, un lūdz bloķēt karti. Tālāko banka pateiks pati. Pēc tam uzraksti iesniegumu Valsts policijai – kā to izdarīt, arī elektroniski, ir aprakstīts policijas mājaslapā.
Tuvākajās dienās ieskaties arī konta izrakstā. Ja redzi maksājumu, ko neatpazīsti, par to uzreiz ziņo bankai.
Ir vēl viena lieta, ko vari izdarīt arī tad, ja neuzķēries: ziņo par krāpniecisko īsziņu CERT.LV. Kā ar viņiem sazināties, ir norādīts viņu kontaktu lapā. Jo ātrāk par viltus lapu uzzina tie, kas to var bloķēt, jo mazāk cilvēku tajā iekritīs.
Pastāsti tālāk
Vislabāk šādas īsziņas strādā pret tiem, kas par tām neko nav dzirdējuši. Tāpēc parādi šos trīs jautājumus vecākiem, vecvecākiem un arī bērniem, kam jau ir savs telefons. 2018. gadā, kad rakstīju par telefona pīkstinātājiem, aicināju darīt to pašu, un šis padoms nav novecojis.
Krāpnieki nav gudrāki par mums. Viņi vienkārši cer, ka mēs steigsimies. Kad nākamreiz telefons nopīkst ar «Jūsu paciņa gaida», atvēli tam desmit sekundes. Un padomā – vai Tavi tuvākie zinātu, ko darīt?
Vāka foto: Santeri Viinamäki, apgriezts · CC BY-SA 4.0 · Wikimedia Commons


Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.