Vai drīkst paņemt bildi, ko atradu Google? Šis jautājums nekur nav pazudis, un atbilde arī nav mainījusies: lielākajā daļā gadījumu – nē.
2018. gada janvārī par to uzrakstīju divus rakstus: Kādas bildes drīkst izmantot mājaslapām? un 5 Mājaslapas kurās var LEGĀLI dabūt bildes! Pamatdoma tajos turas labi, bet apkārt ir mainījies diezgan daudz. Tāpēc šis ir papildinājums ar 2025. gada acīm.
Kas palicis tieši tāpat
Bildei ir autors, un tas, ka bilde ir redzama internetā, nenozīmē, ka to drīkst ņemt. Tas attiecas uz meklētāja rezultātiem, sociālajiem tīkliem un citu cilvēku mājaslapām tāpat kā toreiz.
Tāpat palicis arī risinājums, par kuru rakstīju – Creative Commons licences, ar kurām autors pats pasaka, ko ar viņa darbu drīkst darīt. Toreiz es par tām uzrakstīju pāris vārdos, tagad gribu precīzāk, jo no burtiem licences nosaukumā ir atkarīgs, vai bilde Tev der. Creative Commons tos skaidro šādi:
- BY – jānorāda autors. Tas ir visās sešās licencēs.
- SA – ja bildi pārveido, rezultāts jānodod tālāk ar tādiem pašiem noteikumiem.
- NC – tikai nekomerciālai lietošanai.
- ND – pārveidotas versijas nav atļautas.
Praktiski es to lasu tā: ja lapa ir saistīta ar Tavu biznesu, bildes ar NC es vienkārši neņemtu, lai nav jāstrīdas, kas ir un kas nav komercija. Bildes ar ND es neņemtu, ja plānoju tām kaut ko darīt, piemēram, apgriezt vai uzlikt virsū tekstu. Paliek BY un BY-SA, kur galvenais pienākums ir godīgi uzrakstīt autoru un licenci.
Kas mainījies bilžu bankās
2018. gadā es ieteicu piecas lapas un pie dažām piebildu «jāskatās uzmanīgi kāda licence». Šodien šo piebildi es liktu pie visām.
Piemēram, lapām Pixabay un Unsplash, kuras toreiz minēju, tagad katrai ir savi licences noteikumi. Abu lapu pašu licences atļauj bildes lietot bez maksas un autoru nenorādīt, lai gan to novērtē. (Par Unsplash 2018. gadā rakstīju, ka autors jānorāda obligāti, – šodienas licence to neprasa.) Bet «bez maksas» nav tas pats, kas «drīkst visu». Pixabay licences kopsavilkumā ir aizliegums pārdot bildes nemainītā veidā un ierobežojumi bildēm ar atpazīstamiem zīmoliem un cilvēkiem. Unsplash licence neļauj bildes pārdot bez būtiskām izmaiņām un vākt tās līdzīga servisa izveidei, un lapā ir arī maksas sadaļa ar saviem noteikumiem.
Mājaslapas īpašniekam tie nav biedējoši ierobežojumi. Bet secinājums ir skaidrs: noteikumi pieder katrai lapai pašai, un tie var mainīties. Tāpēc es ieteiktu ieradumu, kas aizņem pusminūti. Kad lejupielādē bildi, saglabā arī saiti uz to un pieraksti licenci, kāda tur bija norādīta tajā dienā. Ja kādreiz kāds pajautās, no kurienes bilde, Tev būs atbilde.
Un vēl viena vieta, kuru toreiz nepieminēju: Wikimedia Commons. Tur pie katra faila ir redzams autors un licence, un tieši tas ir vajadzīgs, lai bildi godīgi parakstītu. Kā tas izskatās, redzams šī raksta pašā apakšā pie vāka foto.
Formāts: bilde vairs nav tikai JPG
2018. gadā es par bildes svaru nerakstīju neko. Tagad tas ir otrs svarīgākais jautājums pēc licences, jo lapas bieži skatās telefonā, un smagas bildes ir viens no iemesliem, kāpēc lapa veras lēni.
Te palīdz formāts WebP. Google savā WebP lapā raksta, ka WebP bildes bez kvalitātes zuduma ir par 26 % mazākas nekā PNG, bet saspiestās – par 25–34 % mazākas nekā līdzvērtīgas kvalitātes JPEG. Turpat teikts, ka formātu atbalsta Chrome, Safari, Firefox, Edge un Opera, tātad lielākajai daļai apmeklētāju šādas bildes rādīsies bez problēmām.
Tomēr formāts neglābj, ja lapā ielikta bilde tieši no telefona kameras, vairākus tūkstošus pikseļu plata, lai gan lapā tā redzama sprīža platumā. Vispirms samazini izmēru līdz tam, cik liela bilde tiešām būs redzama, un tikai tad domā par formātu. Un neaizmirsti aprakstu jeb alt tekstu – vienu teikumu par to, kas bildē redzams. To nolasa ekrāna lasītāji cilvēkiem, kuri bildi neredz, un tas palīdz arī meklētājiem.
Jaunais jautājums: mākslīgā intelekta bildes
Šīs sadaļas 2018. gadā nevarēja būt. Tagad bildi var nevis sameklēt, bet palūgt uzģenerēt, un kārdinājums ir saprotams: ātri, tieši par tēmu un nevienam nav jāprasa atļauja. Vai tiešām nav?
Es pats ikdienā strādāju ar mākslīgā intelekta rīkiem un neesmu to pretinieks. Bet par bildēm godīgā atbilde ir, ka vairāki jautājumi vēl ir atvērti. Kas ir šādas bildes autors? Vai Tu to vari aizsargāt kā savu? Kā ir ar darbiem, no kuriem rīks mācījies? Atbildes uz tiem atstāšu juristiem, un es neticētu nevienam, kurš tās sniedz vienā teikumā.
Ko var darīt jau tagad, negaidot, kamēr juristi vienosies:
- Izlasi sava rīka lietošanas noteikumus – vai rezultātu drīkst lietot komerciāli un ar kādiem nosacījumiem.
- Neģenerē īstus cilvēkus, svešus zīmolus un bildes «kāda konkrēta autora stilā».
- Neizliecies. Uzģenerēta bilde nedrīkst tēlot Tavu īsto produktu, komandu vai telpas. Ilustrācijai – jā, pierādījumam – nē.
- Ja bilde ir ģenerēta, pasaki to. Apmeklētājam tā ir sīka piebilde, bet Tev – uzticēšanās jautājums.
Un vēl kas. Toreiz rakstīju, ka visas bildes fotografēt pašam izklausās diezgan nereāli. Tagad teiktu citādi: mazam uzņēmumam labākā bilde bieži ir tieši paša uzņemta. Ar telefonu, pie loga, ar īsto produktu un īsto darbnīcu. Tai nav licences jautājumu, un tādas nav nevienam citam.
Toreiz rakstu beidzu ar aicinājumu cienīt autorus un izmantot bildes, ko ir atļauts izmantot. Zem tā es parakstos arī šodien. Ja Tev ir kāds bilžu avots, kuru vajadzētu pielikt sarakstam, uzraksti man.
Vāka foto: Acabashi, apgriezts · CC BY 4.0 · Wikimedia Commons


Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.