Ja kāds Tev saka, ka zina, kā Tev jādzīvo, – vai Tu viņam tici? Un ja viņš par to vēl prasa naudu?
Vārdus «koučs», «izaugsmes treneris», «mentors» un «dzīves skolotājs» internetā bieži lieto kā vienu un to pašu. Tie nav viens un tas pats. Pastāstīšu, kā es to saprotu un kur, manuprāt, iet robeža starp treneri un «guru».
Ko dara izaugsmes treneris
Izaugsmes treneris (angliski coach, latviski saka arī «koučs») palīdz cilvēkam pašam tikt pie skaidrības: ko es gribu, kas man traucē un kāds ir nākamais solis. Viņa galvenie darbarīki ir jautājumi un klausīšanās. Padomi ir tālu aiz tiem.
Vieglāk to saprast, salīdzinot ar kaimiņiem. Konsultants iedod gatavu risinājumu. Mentors stāsta, kā pats to ceļu ir nogājis. Psihologs un psihoterapeits strādā ar to, kas cilvēkam sāp, un viņiem ir tam atbilstoša izglītība. Treneris neārstē un diagnozes neliek. Viņš strādā ar cilvēku, kuram kopumā iet normāli, bet kurš grib tikt no vietas.
Tāpēc labs treneris savu viedokli patur pie sevis biežāk, nekā gribētos. Manā izaugsmes trenera ētikas kodeksā tas pierakstīts kā apņemšanās izvairīties no savu uzskatu vai vērtību uzspiešanas klientam. Savu dzīvi cilvēks pazīst labāk par jebkuru treneri.
Ar ko atšķiras «guru»
Lieku šo vārdu pēdiņās, jo nerunāju par garīgajām tradīcijām, kurās tam ir sava, cienījama nozīme. Runāju par cilvēku, kurš pārdod pārliecību, ka viņam ir atbildes uz Tavu dzīvi. Pazīt viņu parasti var pēc dažām pazīmēm.
- Viņam ir viena metode, kas der visiem.
- Viņš sola rezultātu un termiņu: «pēc 30 dienām Tava dzīve būs cita».
- Ja nesanāk, vainīgs esi Tu – «nepietiekami ticēji».
- Viņš attur no citiem speciālistiem, jo tie «nesaprot».
- Sadarbībai nav beigu: pēc katra kursa ir nākamais, dārgāks.
2022. gadā, sākot šo rakstu sēriju, uzrakstīju, ka neplānoju būt guru ar «savu patiesību», kurš sludina, ka pārējā pasaule neko nesaprot. Pie tā palieku.
Tajā pašā ierakstā rakstīju arī par sertifikātiem. Cik toreiz redzēju, vienota regulējuma šai nozarei nebija, un sertifikātus izdeva organizācijas, kas pašas sevi uzskata par kompetentām. Tāpēc vārds «sertificēts» viens pats vēl neko nepasaka. Jāskatās, kas sertifikātu izdevis un kas bija jāizdara, lai to saņemtu.
Par sevi varu pateikt tik, cik ir. Esmu izgājis Life Coach apmācības, bet ar apmācību kursu vien man šķiet par maz, tāpēc turpinu mācīties.
Robežas ir svarīgākas par metodēm
Ja man būtu jānosauc viena lieta, kas atšķir treneri no «guru», tā būtu šī: treneris zina, kur viņa kompetence beidzas, un pasaka to skaļi.
Ilgstošs nomāktums, trauksme, atkarības, vardarbība nav koučinga temati. Tur vajadzīgs psihologs, psihoterapeits vai ārsts, un godīgs treneris to pasaka pirmajā sarunā, nevis pēc desmit apmaksātām. Jau 2022. gadā rakstīju, ka ir brīži, kad ar labām domām un pašizaugsmi vien būs par maz. Tas nav trenera vājums. Tā ir viņa darba daļa.
Otra robeža ir konfidencialitāte. Tam, ko cilvēks izstāsta, jāpaliek starp abiem. Manā kodeksā bez klienta skaidras piekrišanas tas netiek nodots tālāk, izņemot divus gadījumus: ja to prasa likums vai ja ir nopietni apdraudēta paša klienta vai citu cilvēku drošība.
Ko pajautāt, pirms sāc sadarbību
Vienalga, vai tas esmu es vai kāds cits, – pirms uzticies, pajautā. Pietiek ar pieciem jautājumiem.
- Kur un ko Tu esi mācījies?
- Vai Tev ir ētikas kodekss, un vai varu to izlasīt?
- Kas notiek ar to, ko es Tev izstāstīšu?
- Ko Tu darīsi, ja mans jautājums būs ārpus Tavas kompetences?
- Kā mēs sapratīsim, ka sadarbību ir laiks beigt?
Labs treneris uz tiem atbildēs mierīgi un konkrēti. Ja jautājumi viņu aizkaitina vai atbildes vietā nāk stāsts par to, cik daudziem viņš jau palīdzējis, arī tā ir atbilde.
Un vēl viena pazīme, kuru es turu par galveno. Laba trenera mērķis ir kļūt nevajadzīgam. Ja pēc sarunas Tu vairāk uzticies sev, nevis viņam, viss notiek pareizi.
Ja gribi par to aprunāties, droši raksti.
Vāka foto: Valentin Antonucci, apgriezts · CC0 · Wikimedia Commons


Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.