,

Vai AI atņems darbu programmētājiem? Skats no iekšpuses

·

Koka šaha galdiņš ar figūrām sākuma pozīcijā

Vai mākslīgais intelekts atņems darbu programmētājiem? Šo jautājumu droši vien esi dzirdējis ne reizi vien – ziņās, pie galda, varbūt uzdevis pats sev, domājot par savu vai bērnu nākotni.

Es neesmu ne ekonomists, ne pareģis, tāpēc skaitļu un prognožu šeit nebūs. Varu pastāstīt tikai to, ko redzu no iekšpuses: es veidoju un uzturu tīmekļa projektus, un AI palīgi manā darbā piedalās ikdienā.

Kas jau ir mainījies

Koda rakstīšana vairs nav šaurākā vieta. AI palīgs izlasa esošo kodu, piedāvā risinājumu, uzraksta izmaiņas un palaiž pārbaudes. Darbs, kas agrāk nozīmēja ilgu sēdēšanu pie tastatūras, tagad sākas ar skaidri aprakstītu uzdevumu un beidzas ar rūpīgu lasīšanu.

Mainījies ir arī tas, cik daudz viens cilvēks spēj uzturēt. Darbi, kam agrāk vienkārši nepietika roku – kārtīgas pārbaudes, apraksti, sīki uzlabojumi, kas mūžīgi palika «uz vēlāku», – tagad ir reāli izdarāmi, jo tos var uzticēt palīgam un pašam tikai pārskatīt.

Būšu godīgs: ja kāda darbs sastāv tikai no tā, ka pēc gatava apraksta jāpārraksta sen zināms risinājums, tad šo daļu AI jau tagad izdara ātrāk. Izlikties, ka tā nav, būtu pašapmāns.

Kas nav mainījies

Programmēšana nekad nav bijusi tikai koda rakstīšana. Liela daļa darba ir saprast, kas cilvēkam patiesībā vajadzīgs. Tas, ko viņš lūdz, un tas, kas viņam vajadzīgs, bieži ir divas dažādas lietas. Starp tām ir saruna, un to AI manā vietā neizrunās.

Tad ir lēmumi. Ko darīt vispirms un ko nedarīt nemaz. Kad pateikt: «Nē, šādi nebūs droši.» Kurš risinājums būs ērti uzturams arī pēc gada. AI var piedāvāt variantus, bet izvēlēties starp tiem jāmāk pašam.

Vēl ir zināšanas par konkrēto vietu. Katram projektam ir sava vēsture – vienošanās, izņēmumi, lietas, kas reiz jau izmēģinātas un nav nostrādājušas. AI to nezina, kamēr kāds nav pierakstījis, un pierakstīt arī ir cilvēka darbs.

Un ir atbildība. AI mēdz kļūdīties, un pēc toņa to nevar uzminēt. Kādam ir jāizlasa, jāpārbauda un jāpasaka: «Jā, šo var laist dzīvē.» Kad lapa nestrādā, tās īpašniekam vajag cilvēku, kuram piezvanīt. Šī loma nekur nepazūd. Man drīzāk šķiet, ka tā kļūst svarīgāka, jo koda top vairāk un ātrāk.

Kam, manuprāt, būs grūtāk

Abiem galējiem viedokļiem – «AI atņems visu» un «nekas nemainīsies» – ir sava daļa taisnības. Reiz rakstīju par to, ka ir Tava taisnība, ir mana taisnība un ir taisnība. Šis ir tieši tāds gadījums.

Grūtāk, manuprāt, būs tiem, kuri gaida gatavu uzdevumu un negrib zināt, kāpēc tas vajadzīgs. Grūtāk varētu būt arī iesācējiem. Agrāk prasmes auga, darot vienkāršos darbus, bet tieši tos tagad visvieglāk uzticēt AI.

Tas nenozīmē, ka ceļš ir slēgts. Mācīties nāksies apzinātāk – saprast pamatus arī tad, ja kodu uzraksta palīgs. Bez pamatiem nevar novērtēt, vai uzrakstītais ir labs, un tad Tu vairs nevadi darbu, bet tikai nes to tālāk.

Vieglāk, pēc manas pieredzes, ir tiem, kam interesē pati problēma un ne tikai taustiņi. Cilvēks, kurš prot uzklausīt, skaidri noformulēt uzdevumu un pārbaudīt rezultātu, ar AI palīgu var paveikt vairāk nekā viens pats.

Ko es darītu, ja sāktu šodien

Ja man šodien būtu jāsāk no nulles, es darītu trīs lietas.

  1. Mācītos pamatus – kā strādā mājaslapa, datubāze, serveris. Ne jau tāpēc, lai visu rakstītu ar roku. Tāpēc, lai saprastu, ko palīgs man piedāvā.
  2. Mācītos pārbaudīt. Neticēt vārdam «gatavs», kamēr pats neesmu redzējis, ka strādā.
  3. Mācītos runāt ar cilvēkiem. Uzdevumu, kas nav saprasts, nevar labi izpildīt ne cilvēks, ne AI.

Neviena no šīm trim lietām nav jauna. Tās bija vajadzīgas arī pirms AI, tikai toreiz bez tām kādu laiku varēja iztikt, jo pietika ar prasmi ātri rakstīt kodu. Tagad ar to vien ir par maz.

Tātad – vai AI atņems darbu programmētājiem? Es nezinu, un piesardzīgi skatos uz tiem, kas zina droši. Redzu tikai to, ka mans darbs nav pazudis, tas ir mainījies: mazāk rakstu pats, vairāk domāju un pārbaudu.

Varbūt noderīgāks jautājums ir cits, un tas der ne tikai programmētājiem. Kura Tava darba daļa ir tāda, par ko cilvēki nāk tieši pie Tevis? Manuprāt, tajā ir vērts ieguldīt visvairāk.

Vāka foto: Wilfredor, apgriezts · CC0 · Wikimedia Commons

Mārtiņš Doniņš

Mārtiņš Doniņš

Veidoju un uzturu mājaslapas, būvēju CoreDigify, MaKoRo.lv un DigifyScope. Šeit rakstu par to, ko pats daru un pārbaudu. Par mani →

Atbildēt