Tev jāuzraksta viens e-pasts. Piecas minūtes darba. Tā vietā Tu esi nomazgājis traukus, sakārtojis atvilktni un izlasījis, kā pingvīni pārlaiž ziemu. Pazīstami?
To sauc par prokrastināciju jeb atlikšanu: Tu apzināti atliec darbu, lai gan zini, ka no tā būs tikai sliktāk. Es neesmu izņēmums. 2018. gada janvārī ierakstu šeit blogā sāku ar joku, ka iepriekšējais tapis pirms deviņiem mēnešiem un šādā tempā grāmatu sarakstīšu «tieši pēc … 1000 gadiem».
Tas nav slinkums
Slinkam cilvēkam ir vienalga. Atlicējam nav. Viņš par nepadarīto domā visu dienu, un tas nogurdina vairāk nekā pats darbs.
Iedomājies studentu, kuram pēc trim nedēļām jānodod darbs. Viņš par to atceras katru vakaru, katru vakaru nolemj sākt rīt un katru vakaru jūtas mazliet sliktāk. Slinkums tā neizskatās.
Psiholoģijā ir skaidrojums, kas man šķiet precīzs. Psihologi Fuschia Sirois un Timothy Pychyl raksta, ka atlikšana ir īstermiņa garastāvokļa labošana. Uzdevums rada nepatīkamu sajūtu – garlaicību, nedrošību, bailes izgāzties –, un mēs bēgam no sajūtas, nevis no darba. Uz brīdi kļūst vieglāk. Rēķinu vēlāk samaksā «nākotnes es», kuram tas pats darbs būs jādara ar mazāk laika un lielāku kaunu.
Otrs avots ir pētnieka Piers Steel pārskats par atlikšanas pētījumiem. Starp spēcīgākajiem atlikšanas pareģotājiem tur ir arī šie četri: cik nepatīkams ir uzdevums, cik tālu ir termiņš vai atlīdzība, cik ļoti cilvēks tic, ka viņam izdosies, un cik viegli viņš padodas impulsiem. Man šis saraksts patīk, jo tas nav spriedums par raksturu. Tās ir sviras, kuras var pakustināt.
Uzdevums un termiņš
Sāc ar pašu uzdevumu. Pajautā sev, kas tieši tajā ir pretīgs. Ļoti bieži tā ir neskaidrība: es nezinu, ar ko sākt. Tad pirmais solis nav «rakstīt atskaiti», bet «uzrakstīt trīs lietas, kurām atskaitē jābūt». Tas jau ir paveicams.
Reizēm nepatīkamo daļu var vienkārši izņemt. 2015. gadā nekādi nevarēju pabeigt pats sava uzņēmuma mājaslapu. Starp sīkumiem, kas nelipa kopā, bija viens bloks pirmajā lapā, kuram neatradu bildi. Atrisinājums izrādījās šo bloku izmest, un lapa bija gatava. Jautājums, ko no tā var paņemt: vai tā daļa, pie kuras esi iestrēdzis, vispār ir vajadzīga?
Otrā svira ir laiks. Termiņš pēc mēneša smadzenēm neeksistē. Sadali darbu gabalos un katram ieliec termiņu šodien vai rīt. Vēl labāk – apsoli kādam, ka līdz četriem parādīsi melnrakstu. Solījums cilvēkam strādā labāk nekā solījums sev.
Ticība sev un kārdinājumi
Ticība saviem spēkiem aug no maziem pierādījumiem, tāpēc sāc ar to, kas noteikti sanāks. Es ieteiktu desmit minūšu noteikumu: uzliec taimeri, strādā desmit minūtes, un pēc tam drīksti beigt ar tīru sirdsapziņu. Bieži negribēsies beigt, jo grūtākais – sākums – jau ir aiz muguras. Un, ja gribēsies, desmit minūtes tomēr ir vairāk nekā nulle.
Ar kārdinājumiem ir tā: impulsa brīdī neuzvar neviens, tāpēc par tiem jāparūpējas pirms darba. Telefons citā istabā, liekās pārlūka cilnes ciet, paziņojumi izslēgti. Jo vairāk soļu līdz kārdinājumam, jo retāk Tu līdz tam aizej.
Visas sviras uzreiz nav jākustina. Parasti pietiek atrast to vienu, kas konkrētajam darbam traucē visvairāk. E-pastam, kuru negribas rakstīt, tas visdrīzāk būs pats uzdevums. Lielam projektam ar tālu termiņu – laiks.
Kad negribas darīt pilnīgi neko
Dažreiz tā nemaz nav atlikšana. Tas ir nogurums. Novembrī, kad gaišā laika ir maz, ir vērts vispirms godīgi pajautāt: vai esmu izgulējies, paēdis, bijis ārā? Ieplānota atpūta nav prokrastinācija. Prokrastinācija ir tad, kad Tu ne strādā, ne atpūties, bet sēdi pa vidu un jūties slikti par abiem.
Vēl viena lieta – pārmetumi. Ja atlikšana ir bēgšana no nepatīkamas sajūtas, tad sevis šaustīšana šo sajūtu tikai pavairo, un nākamreiz bēgt gribēsies vēl vairāk. Mierīgs «labi, vakar neizdarīju, ko varu izdarīt tagad desmit minūtēs?» palīdz vairāk nekā stunda pašpārmetumu.
Un, ja nespēks un negribēšana velkas nedēļām un skar visu, arī to, kas agrāk sagādāja prieku, par to ir vērts parunāt ar ģimenes ārstu vai psihologu. Vēl viens produktivitātes padoms tur nepalīdzēs.
Kurš ir tas viens darbs, ko Tu nēsā līdzi jau nedēļu? Uzliec taimeri uz desmit minūtēm. Pingvīni pagaidīs. 🙂
Vāka foto: Suohros, apgriezts · CC0 · Wikimedia Commons


Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.