Visapkārt balts,
Visapkārt kluss,
Un kaut kur tālē cilvēks dus.
Dus pārdomās par dzīvi šo,
Dus atmiņās par mirkli to.
Par mirkli ko reiz dzīvos vi’š,
Par mirkli ko reiz dzīvojis…
Kad atkal saule uzausīs,
Viņš savos darbos iepīsies.
Un paliks domas – atmiņas,
Bar balto mirkli aizvakar.
Bet skumjas viņu neapvīs,
Jo baltais mirklis ausīs drīz.
Tas pārņems viņu pilnībā,
Un aizsviedīs to mūžibā.
Visapkārt balts,
Visapkārt kluss,
Un kaut kur tālē cilvēks dus…