«Klientam vienmēr ir taisnība.» Cik reizes Tu esi dzirdējis šo teikumu? Un cik reizes esi tam tiešām noticējis, stāvot letes otrā pusē?
Tieši pirms astoņiem gadiem, 2018. gada 6. augustā, es šeit uzrakstīju ierakstu «Cilvēcīgums & pārdevēji». Tas bija par pircēju, kurš veikalā ar pārmetumiem uzbrūk kasierei, lai gan kasiere pie cenu zīmēm un garās rindas nav vainīga. Toreiz es rakstīju no pircēja puses un lūdzu vienu: neizliec savu slikto dienu uz cilvēku, kuram ar to pēc tam jānostrādā visa maiņa.
Šoreiz par to pašu, tikai no otras puses. Es būvēju un uzturu mājaslapas, tātad lielāko daļu laika pats esmu tas, kurš stāv «aiz letes». Un no šejienes viss izskatās mazliet citādi.
Aiz dusmīgas vēstules ir nobijies cilvēks
Iedomājies vēstuli, kas pienāk vēlu vakarā. Tēmas laukā lielajiem burtiem «NEKAS NESTRĀDĀ», tekstā trīs teikumi un neviena sveiciena. Pirmā reakcija ir saprotama: aizvainojums. Es taču neko neesmu salauzis, kāpēc ar mani tā runā?
Bet pamēģini izlasīt to pašu vēstuli vēlreiz, iedomājoties cilvēku, kurš to rakstīja. Viņam rīt ir akcija, sludinājums jau apmaksāts, un lapa rāda kļūdu. Viņš nezina, vai tas ir uz piecām minūtēm vai uz nedēļu. Viņš nesaprot, kas ir noticis, un tieši tas biedē visvairāk. Lielie burti šādā vēstulē parasti nav domāti man. Tā raksta cilvēks, kurš ir nobijies.
Pircējs pie kases un klients, kurš raksta pakalpojuma sniedzējam, šajā ziņā ir viens un tas pats. Viņš neatnāk sabojāt Tavu dienu. Viņš atnāk ar savu dienu, kas jau ir sabojāta.
Tāpēc man virsrakstā teikums ir pārtaisīts. Klientam ne vienmēr ir taisnība. Reizēm viņš kļūdās, reizēm prasa neiespējamo, reizēm pats ir nospiedis to pogu, kuru nevajadzēja. Bet klients vienmēr ir cilvēks, un no tā izriet daudz vairāk nekā no strīda par to, kuram taisnība.
Ko es ieteiktu
Nekā sarežģīta te nav. Tie ir daži ieradumi, kurus ir vērts noturēt arī tad, kad negribas.
- Atbildi uz saturu, nevis uz toni. Ja vēstulē ir problēma un apvainojums, risini problēmu. Uz apvainojumu parasti nav jāatbild vispār.
- Vispirms pasaki, ka ziņu esi saņēmis un jau skaties. Viens teikums. Cilvēkam, kurš uztraucas, klusums ir sliktāks par sliktām ziņām.
- Runā cilvēku valodā. «Serveris neatbild» klientam neko neizsaka. «Lapa šobrīd nav atverama, es noskaidroju iemeslu un uzrakstīšu, tiklīdz zināšu» izsaka.
- Ja kļūda ir Tava, pasaki to uzreiz un bez garas aizstāvības runas. «Tā bija mana kļūda, tā ir salabota, un lūk, ko mainīju, lai neatkārtotos.»
- Nesoli to, ko nezini. «Nezinu, bet noskaidrošu» ir godīgāka atbilde nekā termiņš, kas izdomāts, lai nomierinātu.
Neviens no šiem punktiem neprasa īpašu talantu. Tie prasa pāris sekundes pauzes starp vēstules izlasīšanu un atbildes rakstīšanu. Tieši tajās sekundēs izšķiras, vai atbilde būs cilvēkam vai viņa lielajiem burtiem.
Cilvēcīgs nenozīmē bezgalīgi pieejams
Te ir otra puse, par kuru 2018. gadā nerakstīju. Arī pakalpojuma sniedzējs ir cilvēks. Toreiz es teicu, ka nekas tā nesabojā dienu un varbūt arī vakaru kā īgni cilvēki, kuriem patīk kasīties, un ka gribot negribot to visu paņem uz sevi. Tas nav mainījies.
Tāpēc cilvēcīgums pret klientu, manuprāt, neizslēdz robežas. Var būt saprotošs un tomēr neatbildēt uz ziņām pusnaktī, ja nekas nedeg. Var laipni pateikt «nē» darbam, kuru nevari izdarīt labi. Var mierīgi pateikt, ka šādā tonī sarunu neturpināsi, un piedāvāt atgriezties pie tās rīt. Robeža, kas pateikta mierīgi un laikus, ir daudz cilvēcīgāka par klusu rūgtumu, kas krājas mēnešiem un kādu dienu izsprāgst.
Par ētiku attiecībās ar cilvēkiem, ar kuriem strādā, esmu domājis arī citā lomā. Šajā lapā ir izaugsmes trenera profesionālās ētikas kodekss, un skaidras robežas kopā ar cieņu pret klientu tur ir ierakstītas melns uz balta.
Abās letes pusēs
Smieklīgākais ir tas, ka mēs visi dienas laikā vairākas reizes mainām puses. No rīta Tu esi klients kafejnīcā, pusdienlaikā pats atbildi uz klienta zvanu, vakarā raksti vēstuli interneta veikalam, kāpēc paka vēl nav atnākusi. Ja atceries, kā jūties vienā pusē, otrā ir daudz vieglāk nepazaudēt cilvēku.
Pirms astoņiem gadiem es aicināju pateikt kasierei paldies un novēlēt izdevušos dienu. Aicinājums paliek spēkā 🙂 Šoreiz pielikšu vēl vienu, tiem, kas paši strādā ar klientiem. Nākamreiz, kad saņem vēstuli ar lielajiem burtiem, pirms atbildes pajautā sev: no kā šis cilvēks šobrīd baidās? Un tad uzraksti atbildi viņam, nevis viņa dusmām.
Vāka foto: psyberartist, apgriezts · CC BY 2.0 · Wikimedia Commons


Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.