Cilvēks…

Šis darbs būs tāds neliels ieskats/varianti kāds tad ir un kādi mēdz būt cilvēki… bet varianti vēl tak’ ir ļoti daudz… un par pārējiem, kas zin’, varbūt kādreiz vēl uzrakstīšu…
Cilvēks… būtne, kas dzīvo, mīl un cer… reizēm izmanto citus, lai gūtu sev labumu… un reizēm ir tas, kas palīdz citiem…
Interesanti kā tad izpaužas cilvēku izmantošana… tā var izpausties daudzveidīgi. Viens izmantos kādu lai iegūtu no viņa materiālu labumu, cits atkal izmantos citu cilvēku kā objektu uz kuru izlikt savas emocijas… mīļumu, dusmas un rūgtumu, bet cits izmantos vienkārši kā laika kavēkli… un pēc tam izmet mēslainē… Īstenībā mēs katrs kādu izmantojam, vairāk vai mazāk, un visbiežāk tas izpaužas tādā ziņā, kā materiāla labuma iegūšana… vecākiem mēs prasām naudu, draugam palūdzam lai aizdod (un varbūt vēl aizmirstam atdot), biznesa partnerim palūdzam palīdzēt, un labdarības akcijā palūdzam ziedot… un tā varētu turpināt ilgi un dikti, gan ar labajām izmantošanām, gan ar ne tik labajām, jo tās var satikt ik uz soļa, ik dienu no dienas…
Jā, bet nevar jau tikai izmantot, cilvēka ir spēja arī palīdzēt… tā ir neatsverama dzīves sastāvdaļa un tikai tie, kam sirdī ir ledus kamols ne reizi nevienam nepalīdzēs… jo lai palīdzētu reizēm vajag pavisam nedaudz… lai palīdzētu draugam skumjās, pietiek ar to, ka uzklausa viņu, lai palīdzētu citiem pietiek ar kādu labu darbu… un kāpēc gan tas nevarētu būt kāds ziedojums, vai arī vienkārši aiziet nodot asinis tuvākajā slimnīcā… lai izdarītu ko labu reizēm vajag tik maz… Pietiek ar vienu labu vārdu, ar smaidu, vai vienkārši ar to, ka ir tāds cilvēks…
Jā… tā nu tas ir … ir tādi cilvēki, kas izmanto citu, bet kurš gan tāds nav… un ir cilvēki, kas palīdz citiem un dara labus darbus… neprasot par to atlīdzību naudu vai slavu… šiem cilvēkiem pietiek ar to, ka viņi ir izdarījuši ko labu… ar smaidu sejā no cilvēka kam ir bezcerība… ar pateicību no nelaimīgā…