Cik reižu esi teicis «sākšu, kad būs motivācija»? Es arī. 2017. gadā, mēģinot iemācīties agri celties, šeit blogā ar lielajiem burtiem uzrakstīju, ka bez motivācijas «galīgi nekā». Šodien es to teiktu citādi.
Motivācija ir svarīga. Tikai ar šo vārdu mēs parasti saprotam sajūtu – to pacēlumu, kad gribas ķerties klāt. Bet sajūtas nāk un iet, nejautājot mūsu plāniem. Ja darbs notiek tikai tad, kad ir sajūta, par Tavu dienu lemj laikapstākļi, miegs un tas, ko kāds no rīta pateica virtuvē.
Sajūta bieži atnāk pēc darbības
Mēs iedomājamies šādu secību: vispirms gribas, tad daru. Dzīvē tikpat bieži ir otrādi. Negribējās iet ārā, bet, kad esi jau izgājis, ir labi. Negribējās sākt atskaiti, bet pēc desmit minūtēm jau esi iekšā. Sajūta atnāk pakaļ darbībai.
Tas nenozīmē, ka jāpiespiežas ar sakostiem zobiem. Piespiešanās ir dārga, ar to var nodzīvot nedēļu, bet ne gadu. Runa ir par to, lai sākums būtu tik lēts, ka piespiesties gandrīz nevajag.
Tāpēc jautājums «kur man dabūt motivāciju?», manuprāt, ir uzdots no nepareizā gala. Noderīgāks ir cits: kā iekārtot dienu, lai sākt būtu viegli arī tad, kad negribas? Atbilde uz to vairs nav sajūta. Tā ir sistēma.
Trīs vajadzības un viens «ja–tad»
Viena no pazīstamākajām motivācijas teorijām psiholoģijā ir pašnoteikšanās teorija. Tās autori Richard Ryan un Edward Deci raksta, ka cilvēkam ir trīs psiholoģiskas pamatvajadzības: kompetence (man sanāk), autonomija (es pats izvēlos) un piederība (man ir saikne ar citiem). Kad tās ir apmierinātas, pašmotivācija aug. Kad tās tiek apspiestas, tā mazinās.
Paskaties uz to praktiski. Ja uzdevums ir tik liels, ka katru dienu jūties nevarīgs, cieš kompetence. Ja dari tikai tāpēc, ka «vajag» un kāds tā pateica, cieš autonomija. Ja dari viens un nevienam par to nestāsti, nav piederības. Tad nav jābrīnās, ka «nav motivācijas». Trūkst apstākļu, nevis rakstura.
Otra ideja ir «ja–tad» plāni jeb īstenošanas nodomi. Psihologs Peter Gollwitzer par tiem uzrakstījis rakstu, kura nosaukums pasaka galveno: vienkāršu plānu spēcīgā ietekme. Doma ir šāda: nevis «šonedēļ pavingrošu», bet «ja ir pirmdienas rīts un kafija izdzerta, tad uzvelku kedas un izeju ārā». Lēmumu Tu pieņem iepriekš, kad galva ir skaidra. Īstajā brīdī vairs nav jālemj, atliek izpildīt.
No kā sastāv sistēma
Nekā sarežģīta tur nav. Manuprāt, pietiek ar četrām daļām.
- Signāls. Kad un kur tas notiek. Vislabāk – uzreiz pēc kaut kā, ko dari tāpat.
- Mazs sākums. Pirmās divas minūtes ir tik vieglas, ka atteikties būtu neērti: atvērt failu, uzvilkt kedas, uzrakstīt pirmo teikumu.
- Vide. Šķēršļus novāc iepriekš. Drēbes noliktas vakarā, vajadzīgā lapa atvērta, telefons citā istabā.
- Atzīme. Ķeksītis kalendārā, lai redzētu, ka sanāk. Un viens cilvēks, kuram par to pastāstīt.
Iedomājies, ka gribi katru dienu lasīt. Sajūtas versija ir «lasīšu, kad būs noskaņojums». Sistēmas versija: grāmata stāv uz spilvena, telefons lādējas virtuvē, un, kad esi apgūlies, izlasi vismaz vienu lappusi. Kalendārā pie gultas ievelc svītriņu. Tas ir viss, un tas aizņem mazāk vietas nekā apņemšanās «vairāk lasīt».
Pamani, ka ceturtā daļa trāpa tieši tajās pamatvajadzībās. Ķeksīšu rinda baro sajūtu «man sanāk», cilvēks blakus dod piederību, un tas, ka sistēmu esi salicis pats, – autonomiju.
Tāpat es raugos uz dienas atziņām, kas ir daļa no manas Motivācijas programmas. Laba atziņa no rīta var būt signāls, mazs atgādinājums. Bet viena pati tā darbu neizdara. Tai vajag pārējās trīs daļas.
Kad sistēma nojūk
Un tā nojuks. Saslimsi, aizbrauksi, būs svētki. Sistēmai ir viena priekšrocība: to var salabot. Sajūtu salabot nevar, to var tikai gaidīt.
Te ir atšķirība, kuras dēļ šim rakstam ir tāds nosaukums. Kad pazūd sajūta, Tu nezini, ko iesākt, un sāc vainot sevi. Kad nojūk sistēma, Tev ir četras vietas, kur paskatīties.
Paskaties, kurā daļā nojuka. Pazuda signāls, jo mainījās dienas ritms? Sākums izrādījās par lielu? Vide pilna ar kārdinājumiem? Pamaini to vienu daļu un mēģini vēlreiz. Secinājums «es neesmu disciplinēts cilvēks» nav vajadzīgs, jo ar to nav ko iesākt.
Izvēlies vienu lietu, ko jau sen atliec, un uzraksti tai vienu «ja–tad» teikumu. Tikai vienu. Rīt redzēsi, vai sajūta atnāk pakaļ.
Vāka foto: Dietmar Rabich, apgriezts · CC BY-SA 4.0 · Wikimedia Commons


Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.