Lūk uzrakstīšu tādas nelielas pārdomas, pārdomas par to ko Es, Tu, Un citi Frukti domā… kas varbūt notiek citiem tur – galviņā… uzreiz saku ka tas visss varētu būt nepilnīgs… nu nav man 69 Gadu dzīves pieredze…
Tā pat es neminēšu tās domas ko Mēs reizēm domājam par citiem, jo tās tik dikti neskar pašu domātāju (bet vai vienmēr???)…
Kas tad ir domas… tās ir atmiņas, sapņi un realitāte… viss vienā vienīgā vārda… vārdā, kas reizēm ietver ko vairāk nekā 5 dažādus burtus… vārdā kas var būt kāda cilvēka pasaule… Kādas tad visas šīs domu izpausmes mēdz būt?…
Sākšu ar pirmo domu izpausmi atmiņām… Gadās ka atmiņas ir labas, tad atceroties šos mirkļus mēs smaidām un pat uzņemam pozitīvismu… bet kā jau dzīvē tas ir gadās arī otrādi un ko tad? Ko tad ja šis atmiņas gribas aizmirs… aizmirst un nekad nekad neatcerēties… Tad ir jābūt stipram, jo kā jau tas mēdz būt ar atmiņām un pagātni tai patīk atgādināt par sevi, patīk pamocīt cilvēkus… Un nereti tas sagādā nepatīkamus mirkļus dzīvē… nepatīkamu realitāti…
Realitāte… tas ir kas vairāk par tagadni… tas ir mirklis – tagad… mirklis kas ir neatkārtojams un unikāls un viena cilvēka mūža ir neskaitāmi daudz mirkļu… kāda tad mēdz būt realitāte, tā mēdz būt patīkama un nepatīkama… tāpat kā atmiņas… vienīgais, kas ir savādāks – realitāte ir tas mirklis, kas izsaka visu… izsaka vai nākotnē šis mirklis būs patīkam vai nē… vai tas, kas tagad notiek nākotnē sagādās prieku vai skumjas… sirds trīsas vai sāpes… realitāte laiks, kas apvieno visu gan tagadni, gan atmiņas un sapņus…
Sapnis tas ir vienīgais – vienīgais, kas var cilvēkam izraisīt tikai pozitīvas domas, vienīgais, kas nesāpina cilvēkus – Mani, Tevi un visus pārējos… Jo sapņojot… parasti sapņo patīkamus sapņus, nevienam tak nepatīk sapņot nepatīkamus sapņus – murgus …(bet tas notiek, notiek tikai nakts sapņos, bet šis stāsts nav par tiem)… Sapnis… patīkams mirklis, kas reizēm gribas lai ilgs mūžigi un vienmēr un lai tas nekad nebeigrtos… tas ir kā pūkains mākonis kurā dzīvo cilvēks… mākonis no kura izlienot saskaras jau atkal ar realitāti… skarbo dzīves realitāti…
Tātad… Kas tad īsti ir domas? Šie 5 burti… tās ir atmiņas… kas var mūs sāpināt, vai iepriecināt… realitāte, kas izmaina mūsu likteņus… un sapņi… sapņi, kas paceļ cilvēku augstāk, augstāk par visiem mākoņiem augstāk par visu uz pasauli… tur kur viss ir labi un patīkami…
Domas… liek sirdij sarauties čokurā aiz sāpēm vai liek uzziedēt aiz mīlestības un prieka…