Vienā forumā anekdošu sadaļā [tas bija 2006 gadā. 🙂 , bet tagad savā dienasgrāmatā] atradu šādu labu rakstu:
Un Tā kā katrs no mums ir licis vai liks eksāmenus tad lūk šāds stāstiņš, kurš it kā apraksta, kā Nilss Bors lika fizikas eksāmenu universitātē
Saskaņā ar leģendu, Bors lika fizikas eksāmenu Kopenhāgenas universitātē un viņš bija izvilcis biļeti: “Aprakstiet, kā noteikt debesskrāpja augstumu izmantojot barometru.”
Bors atbildēja: “Jāpiesien garš auklas gabals barometram, tad jānolaiž barometrs no jumta līdz zemei. Auklas garuma un barometra augstuma summa tad arī būs ēkas augstums.”
Protams, tik oriģināla atbilde aizvainoja eksaminatoru, tādēļ Boram tika paziņots, ka viņš eksāmenu nav nokārtojis. Viņš iesniedza apelāciju pamatojoties uz to, ka viņa atbilde bija neapšaubāmi pareiza un universitāte nozīmēja neatkarīgu arbitru, kam bija jāizskata šis gadījums. Arbitrs izlēma, ka atbilde bija patiesi pareiza, taču tā nedemonstrē pietiekamas fizikas zināšanas. Lai atrisinātu šo problēmu students tika izsaukts likt eksāmenu otrreiz. Viņam deva atbildei 6 minūtes, kuru laikā sniegt mutisku atbildi kura parādītu vismaz minimālas fizikas pamatu zināšanas.
Piecas minūtes Bors saraucis pieri sēdēja klusumā domājot. Arbitrs atgādināja, ka laiks tuvojās beigām. Uz to Bors atbildēja, ka viņam ir vairākas iespējamās atbildes un ka viņš nevar izlemt, kuru lai lieto. Kad viņam lūdza, lai viņš pasteidzas, viņš deva šādu atbildi:
“Pirmkārt varētu uznest barometru uz jumta, tad to nomest un izmērīt laiku, kas nepieciešams, lai tas nokristu līdz zemei. Tad ēkas augstumu var izrēķināt pēc formulas H = 0.5gt^2. Vienīgi žēl barometra.”
“Vai arī, ja spīdētu saule, varētu izmērīt barometra augstumu, un barometra ēnas garumu. Tad izmērīt ēkas ēnas garumu, nu un pēc tam tā jau ir vienkārša aritmētiskā proporcija, lai izrēķinātu ēkas augstumu.”
“Bet ja jūs vēlētos veikt ļoti zinātniskus mērījumus, jūs varētu piesiet īsu auklas gabalu barometram un pašūpot to kā svārstu vispirms ēkas pakājē, tad uz jumta. tad augstumu varētu aprēķināt no atšķirības gravitācijas konstantēs, ko iegūst apakšā un augšā no formulas T = 2π√(l / g).”
“Vai, ja debesskrāpim ir evakuācijas kāpnes ārpusē, būtu vienkārši kāpt pa tām augšā un izmērīt debesskrāpja augstumu “barometros”.”
“Ja jūs tikai gribējāt būt garlaicīgs un ortodoksāls, protams, jūs varētu izmantot barometru, lai izmērītu spiedienu uz jumta un ēkas apakšā, un pārvērst atšķirību milibāros uz metriem. Bet sakarā ar to, ka mums vienmēr tiek mācīts trenēt neatkarīgo domāšanu un zinātniskās metodes, tad vislabākais, manuprāt, būtu pieklauvēt pie pārvaldnieka durvīm un pateikt viņam: ‘Ja jūs pateiksiet, cik augsts ir šis debesskrāpis, es jums uzdāvināšu šo barometru’ “.
Lūk tāda “outside the box” domāšana no Nobela prēmijas laureāta.
P.S
Kā jau teicu šis ir nokopēts no foruma iekš https://www.boot.lv