Vai esi aizdomājies par to kāds cilvēks Tu esi? Kā Tu attiecies pret apkārtējiem. Ko Tu dari un kāpēc Tu tā dari? Vai varbūt tieši otrādi – nedari. Šoreiz nedaudz par to cik cilvēcīgi mēs esam. Kā attiecamies pret citiem un savā ziņā pret sevi.
Vakar iepērkoties veikalā kārtējo reizi redzēju skatu kā pircējs ar dažādiem pārmetumiem uzbrūk kasierei. Patiesībā šādus notikumus var redzēt ļoti bieži. (Labi, sanāk man arī iepirkties, šķiet pārdevēju ļaunākā murga veikalā) Tomēr ne par veikalu ir šis stāsts, bet par mūsu cilvēcigumu pret citiem.
Šī daļa būs adresēta uz tiem, kas kaut vienu reizi ir pārmetoši uzbrukuši kasierei par to, ka veikalā cenas nav bijušas pareizas vai kaut kas nav bijis tā kā vajag. Kā Jūs domājat – vai kasiere ir vainīga pie bardaka zālē? Pie tā, ka cenas nav korektais vai kaut kā cita, kas notiek veikalā. Ziniet – lielākajā daļā gadījumu – kasieres vaina tajā visā ir mikroskopiska (protams, ja vien kasiere nav veikala vadītāja vai veikals ir super maziņš) šķiet viss ļoti loģiski un saprotami. TAD KĀPĒC UZBRUKT KASIEREI?
Šeit vairāk izskatās pēc tā, ka apmeklētājs (cilvēks ar savām problēmām un negācijām) aiziet uz veikala, kaut kas nav tā kā vajag un tagad šāds īgņa dodas maksāt par savu pirkumu. Protams – šim cilvēkam – īgņai – būs kāds jautājums (provokācija) uz kuru jau tā pat zināma atbilde – ne tāda kādu viņu apmierinās. Un tad aiziet – uzbraucieni.
Otrs variants – stresainais – “man atlicis dzīvot 5 minūtes” – un burkšķēšana, īdēšana par to ka rinda tik gara. Neticēsiet – bet arī pie šī kasiere nav vainīga, jo redz darbavieta nespēj nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu. Ziniet – vienu reizi redzēju kasieri – supercilvēku – tādu ātrumu redzēju pirmo reizi – nevārēju viņai nepateikt, ka strādāja super ātri. Jo tas tiešām pārsteidza un neticēsiet – arī viņai bija rinda diezgan liela. Lai vai kā ja Tu gribēsi atradīsi iemeslu par ko īgņoties. Ja gribēsi atradīsi iemeslu par ko priecāties.
Vēl ar vien nesaproti kāpēc šo visu lasi un kāpēc es šo visu esmu uzrakstījis?
Lai tie, kas ir īgņas un stresainie – neizliktu savas negācijas uz kasierēm – atcerieties – šiem cilvēkiem pēc tam ar šo sajūtu būs jāstrādā visu dienu. Jums tas varbūt ir sīkums, viens mirklis dienā, lielā skrējienā, varbūt tvaika nolaišana, bet šiem cilvēkiem ir jāstrādā visu dienu – visas garās stundas un vēl jākoncentrējas darījumiem ar naudu.
Cik esmu strādājis ar cilvēkiem pārdošanā varu teikt – nekas tā neuzlādē dienu kā superīgi pircēji, kas pasaka kādu labu vārdu, pasmaida vai vienkārši ir forši. Tomēr, nekas tā nesabojā dienu un, iespējams, arī vakaru – kā īgņa, riebīgi cilvēki un tie, kam patīk kasīties. Gribot negribot sanāk to visu paņemt uz sevīm, iziet tam cauri un tad nu lūk beigās Tev jāatrod vēl spēks lai tiktu galā ar problēmām ko kāds cits Tev ir uzlicis.
Būsim saprotoši, sirsnīgi un draudzīgāki viens pret otru.
Tā vietā lai stresotu par garu rindu – pasmaidi, ka Tev ir laiks atvilkt elpu dienas skrējienā.
Tā vietā lai ar pārmetumiem ietu virsū pārdevējam – pasakiet PALDIES un novēliet izdevušos dienu.
Tā vietā lai sētu negācijas – vairojiet labo un pozitīvo. Vairojiet cilvēcīgumu un arī Tava dzīvē ienāks pārmaiņas.
Kādas ir Tavas domas par to kādi esam ikdienā šādās ikdienišķās situācijās?