,

Kāpēc e-pasti no Tavas lapas nonāk mēstulēs

·

Sarkana vēstuļu sprauga spilgti zaļi krāsotās durvīs

Kā Tu zini, ka Tavas mājaslapas kontaktforma strādā? Tāpēc, ka tā pēc nosūtīšanas parāda «Paldies, ziņa nosūtīta»? Diemžēl šis uzraksts nozīmē tikai to, ka lapa vēstuli ir izsūtījusi. Par to, kur tā beigās nonāca, tas neko nepasaka.

Vēstules no mājaslapām mēstulēs iekrīt bieži, un parasti nevienas ļaunprātības tur nav. Vienkārši pasta serveris otrā galā nevar pārliecināties, ka vēstule tiešām nāk no Tevis. Mēģināšu izstāstīt, kā tas notiek, bez tehniskās miglas.

Uz aploksnes var uzrakstīt jebko

Iedomājies parastu papīra vēstuli. Sūtītāja adresi uz aploksnes raksta pats sūtītājs, un neviens viņam netraucē uzrakstīt svešu. Ar e-pastu ir tieši tāpat: lauku «No» var aizpildīt, kā ienāk prātā. To labi zina krāpnieki, tāpēc lielie pasta pakalpojumi sūtītāja adresei vien vairs netic. Tie skatās, vai vēstulei līdzi nāk pierādījumi.

Šie pierādījumi ir trīs, un tiem ir biedējoši nosaukumi. Patiesībā doma aiz katra ir vienkārša.

SPF – saraksts pie durvīm

SPF ir ieraksts Tava domēna iestatījumos (tā sauktajos DNS ierakstos), kurā uzskaitīts, kuri serveri drīkst sūtīt vēstules Tava domēna vārdā. Saņēmēja serveris paskatās sarakstā: ja vēstuli atnesis kāds, kura tur nav, tas kļūst aizdomīgs.

DKIM – zīmogs uz vēstules

DKIM ir digitāls paraksts, ko serveris pieliek katrai izejošajai vēstulei. Saņēmējs to pārbauda ar atslēgu, kas publiski glabājas tajos pašos domēna iestatījumos. Ja paraksts sakrīt, tad vēstule tiešām nāk no šī domēna un pa ceļam nav mainīta.

DMARC – norādījums, ko darīt ar viltojumiem

DMARC ir trešais ieraksts, kurā domēna īpašnieks pasaka saņēmējiem: ja vēstule ar manu adresi neiztur SPF un DKIM pārbaudi, dariet ar to šādi – nedariet neko, lieciet mēstulēs vai noraidiet. Turpat var norādīt adresi, uz kuru sūtīt atskaites par šādām vēstulēm.

Tā nav tikai laba prakse. Google savās vadlīnijās e-pasta sūtītājiem kopš 2024. gada 1. februāra prasa, lai ikviens, kas sūta vēstules uz Gmail adresēm, savam domēnam iestatītu SPF vai DKIM. Tiem, kas uz Gmail sūta vairāk nekā 5000 vēstuļu dienā, vajag visus trīs. Ieteikums iestatīt visus trīs gan attiecas uz ikvienu.

Kāpēc tieši mājaslapas vēstules

Tava ikdienas sarakste parasti strādā, jo to sūta pasta pakalpojums, kuram viss iepriekš minētais jau ir sakārtots. Mājaslapa ir cits stāsts, un es parasti redzu trīs iemeslus.

Lapa un pasts dzīvo dažādās vietās. Lapa atrodas uz viena servera, pastkastes – pie cita pakalpojuma sniedzēja. SPF sarakstā ierakstīts tikai pasta pakalpojums. Kad lapas serveris izsūta vēstuli no adreses [email protected], saņēmējs ierauga sūtītāju, kura sarakstā nav.

Forma sūta apmeklētāja vārdā. Daudzas formas ir iestatītas tā, lai vēstule izskatītos sūtīta no cilvēka, kurš formu aizpildīja. Ērti – var uzreiz nospiest «Atbildēt». Bet no saņēmēja puses tas izskatās šādi: kāds nepazīstams serveris apgalvo, ka ir Gmail vai Inbox.lv. Protams, ka tam netic. Pareizāk ir sūtīt no sava domēna adreses, bet apmeklētāja e-pastu ielikt laukā «Atbildēt uz» (Reply-To).

Lapa sūta «pa taisno». Serveris vēstuli vienkārši izmet internetā, bez pieteikšanās kādā pastkastē un bez paraksta. Drošāks ceļš ir sūtīt caur SMTP, tas ir, lapa pieslēdzas īstai pastkastei vai sūtīšanas pakalpojumam ar lietotājvārdu un paroli, tieši tāpat kā pasta programma Tavā datorā.

Ko pārbaudīt un ko pajautāt

Vienu pārbaudi vari izdarīt pats. Aizpildi savu formu tā, lai vēstule atnāktu uz kādu Gmail adresi. Atver vēstuli, blakus pogai «Atbildēt» izvēlies «Citas darbības» un tad «Rādīt oriģinālu» – tā to apraksta arī Gmail palīdzība. Jaunā logā atvērsies vēstules pilnā galvene. Meklē tajā vārdus SPF, DKIM un DMARC: tur būs redzams, vai katra pārbaude izdevusies. Ar to pietiek, lai zinātu, par ko runāt tālāk.

Tālāk raksti savam hostinga pakalpojuma sniedzējam vai cilvēkam, kurš uztur lapu. Jautājumus vari nokopēt:

  • Vai manam domēnam ir SPF ieraksts, un vai tajā ir iekļauts serveris, no kura vēstules sūta mājaslapa?
  • Vai mājaslapas sūtītajām vēstulēm tiek pielikts DKIM paraksts ar manu domēnu?
  • Vai domēnam ir DMARC ieraksts, un kas tajā norādīts?
  • No kādas adreses forma sūta vēstules, un vai tā ir mana domēna adrese?
  • Vai lapa sūta caur SMTP ar pieteikšanos, vai izmanto servera iebūvēto sūtīšanu?

Atbildēm nav jābūt garām. Ja pretī saņem «viss kārtībā», palūdz parādīt, kā šīs trīs pārbaudes izskatās kādas mājaslapas vēstules oriģinālā.

Godīgi jāpasaka arī otra puse: sakārtoti SPF, DKIM un DMARC nav garantija. Pasta pakalpojumi skatās arī uz vēstules saturu un uz to, kā saņēmēji uz Tavām vēstulēm reaģē. Tomēr bez šiem trim ierakstiem pārējais ir kā mēģinājums iekļūt pasākumā bez ielūguma un bez dokumentiem.

Ja sūti arī jaunumu vēstules, tas viss attiecas uz tām vēl jo vairāk. Par to, kāpēc e-pasts vispār ir tā vērts, rakstīju šeit: Kāpēc e-pasta mārketings 2025. gadā joprojām ir svarīgs?

Un tagad mazs mājasdarbs: aizpildi savu kontaktformu un paskaties, kur vēstule nonāk. Tas aizņems divas minūtes.

Vāka foto: marc falardeau from toronto, apgriezts · CC BY 2.0 · Wikimedia Commons

Mārtiņš Doniņš

Mārtiņš Doniņš

Veidoju un uzturu mājaslapas, būvēju CoreDigify, MaKoRo.lv un DigifyScope. Šeit rakstu par to, ko pats daru un pārbaudu. Par mani →

Atbildēt