,

Kā pajautāt AI tā, lai atbilde būtu lietojama

·

Vecas rakstāmmašīnas pelēkie taustiņi tuvplānā

Vai Tev ir gadījies palūgt kādam «uztaisi kaut ko smuku» un saņemt pavisam ne to, ko biji iedomājies? Vainīgs parasti nav darītājs. Vainīgs ir lūgums.

Ar mākslīgo intelektu ir tieši tāpat. Uz neskaidru jautājumu tas atbild ar pieklājīgu, gludu un nekam neizmantojamu tekstu. Pirms vairākiem gadiem rakstīju, ka ir liela nozīme tam, kā formulējam mērķus un uzdevumus. Toreiz domāju par cilvēkiem, bet uz AI tas attiecas vēl vairāk.

Savā darbā uzdevumus AI palīgam dodu ikdienā, tāpēc padalīšos ar to, kas man strādā.

Pastāsti, kam tas domāts

AI nezina, kas Tu esi, ar ko nodarbojies un kas lasīs rezultātu. Ja to nepasaki, tas minēs – un uzminēs kaut ko vidēju, kas der visiem un tāpēc nevienam.

Iedomājies, ka Tev ir neliela ziedu darbnīca un vajag tekstu mājaslapai. Vari uzrakstīt: «Uzraksti tekstu par manu uzņēmumu.» Saņemsi rindkopu par kvalitāti un individuālu pieeju, kas tikpat labi derētu riepu servisam.

Vari uzrakstīt arī tā: «Man ir ziedu darbnīca mazpilsētā. Klienti pārsvarā pasūta pušķus svētkiem un zvana pa telefonu. Uzraksti sadaļai „Par mums” piecus teikumus vienkāršā, siltā valodā, bez skaļiem vārdiem.» Atbilde būs pavisam cita, jo nu AI ir, pie kā pieturēties.

Tas pats darbojas, ja lūdz nevis tekstu, bet padomu. «Kā uzlabot manu mājaslapu?» ir jautājums, uz kuru godīga atbilde ir «atkarīgs». «Manā mājaslapā ir pakalpojumu apraksti, cilvēki to atver telefonā, bet reti aizpilda saziņas formu – ko pārbaudīt vispirms?» ir jautājums, uz kuru var atbildēt.

Pasaki, kā izskatās gatavs darbs

Otra lieta, ko bieži izlaiž, ir rezultāta apraksts. Cik garš tas būs? Kādā formā – saraksts, tabula, vēstule? Kādā valodā un tonī? Kas noteikti jāiekļauj un ko nedrīkst aiztikt?

Es parasti uzdevumā ierakstu trīs lietas: ko vajag izdarīt, kāpēc tas vajadzīgs un pēc kā es sapratīšu, ka ir gatavs. «Kāpēc» šķiet lieks, taču tieši tas palīdz AI izvēlēties starp diviem risinājumiem, kuri abi formāli der.

Lielu darbu labāk sadalīt soļos. Viens garš lūgums ar daudzām vēlmēm parasti beidzas ar to, ka daļa ir izpildīta, bet daļa pa ceļam pazudusi. Vispirms plāns, tad pirmā daļa, tad nākamā – tā ir lēnāk tikai pirmajās piecās minūtēs.

Ļauj pārjautāt un parādi piemēru

Labs paņēmiens ir beigās pierakstīt: «Ja kaut kas nav skaidrs, vispirms pajautā.» Tad AI mazāk min un biežāk uzdod divus trīs jautājumus. Nereti tieši tie parāda, ko pats vēl neesi izdomājis.

Vēl labāk strādā piemērs. Ja Tev ir teksts, kura stils patīk, iedod to un pasaki: «Apmēram šādi.» Viens piemērs aizstāj garu skaidrojumu par to, ko nozīmē «vienkārši un silti».

Un nebaidies atbildēt uz pirmo variantu. «Par garu», «pārāk oficiāli», «trešo punktu izmet» – tā ir parasta darba saruna. Pirmais variants reti ir gala variants arī tad, ja strādā divi cilvēki.

Pirms lieto – pārbaudi

Lietojama atbilde vēl nav pareiza atbilde. AI reizēm pārliecinoši uzraksta faktu, skaitli vai atsauci, kas nemaz neeksistē. Tāpēc visu, ko var pārbaudīt, – gadskaitļus, cenas, likumu nosaukumus, citātus – pārbaudi pirmavotā, pirms liec savā lapā vai sūti tālāk.

Programmēšanā tas ir vēl stingrāk: kodu, ko AI uzrakstījis, es izlasu un pārbaudu, pirms tas kaut kur nonāk. Ar tekstiem laba pārbaude ir izlasīt tos skaļi un pajautāt sev, vai es pats tā teiktu.

Noder arī pajautāt pašam AI: «Par ko šajā atbildē Tu neesi drošs?» Garantija tā nav, bet reizēm tas godīgi parāda vājās vietas, un Tu zini, kur skatīties vispirms.

Vēl viena lieta par drošību: neraksti jautājumā to, ko neteiktu svešam cilvēkam. Paroles, personas kodi, klientu dati un svešas vēstules sarunā ar AI nav vajadzīgas. Gandrīz vienmēr pietiek ar izdomātu piemēru – kā šajā rakstā ar ziedu darbnīcu.

Ja visu saliek kopā, paliek četri jautājumi, uz kuriem atbildēt, pirms nospied «sūtīt»:

  • kam tas domāts;
  • ko tieši vajag;
  • kādā formā;
  • kā es pārbaudīšu, ka sanācis.

Pamēģini nākamo jautājumu uzrakstīt tā, kā rakstītu zīmīti cilvēkam, kurš uz nedēļu paliek strādāt Tavā vietā. Domāju, ka atšķirību pamanīsi. 🙂

Vāka foto: Jiří Sedláček (Frettie), apgriezts · CC BY 3.0 · Wikimedia Commons

Mārtiņš Doniņš

Mārtiņš Doniņš

Veidoju un uzturu mājaslapas, būvēju CoreDigify, MaKoRo.lv un DigifyScope. Šeit rakstu par to, ko pats daru un pārbaudu. Par mani →

Atbildēt